svētdiena, 2012. gada 5. februāris

Literatuuras pasniedzēja un es!

Jau sen biju par to iedomājies, bet necerēju, ka kas tāds jebkad notiks. Literatūras pasniedzēja - nedaudz vecāka, simpātiska sieviete, liekas, ka viņa vienīgā izprot mani un manu dīvaino iekšieni. Cik naktis neesmu vēlējies viņu apskaut, pieskārties viņas krūšu galiem, sajust viņas karsto, kailo miesu pieglaust sev pavisam tuvu klāt. Esmu vēlējies pabūt viņā, iegūt viņu, likt viņai elpot straujāk no baudas. Tā nu vienu dienu devos pie viņas, lai trenētos publiskās runas konkursam, viņa tajā visas izredzes lika uz mani. Aizgāju pie viņas, viņa piedāvāja tēju un kaut ko ieēst, es atteicos. Domas man šaudījās viskautkur, tikai ne ap runas konkursu un mācīšanos. Viņas skaistās kājas man lika pie tām ik pa laikam apstādināt savu skatienu. Viņa to pamanīja, likās, ka viņa sāk mani pakaitināt un koķetēt, taču tam es negribēju ticēt. Viņa pavilka svārkus it kā nejauši augstāk, gāja gar mani, pieliecās tā, ka katru dibena formiņu varēja redzēt spiežoties cauri svārku drānai. Man kļuva neērti, biksēs kaut kas sarosījās. Viņa sēdēja man tuvāk, kāja skārās klāt manējai. Visas lapas, kas bija klēpī rotāja mūsu klēpjus, kad kādu ņēmu, nācās pieskārties nejauši viņas kājām. Iekšā bija sasodīti karsts, viņa atģērba augšdaļu. Palika tikai nieka topņš uz lencītēm, redzēju viņas ņiprās, mazās krūtis. Tik sievišķīga būtne! Es nespēju savaldīties, it kā nejauši liku roku uz viņas kājas. Viņa to pamanīju. Arī savu roku lika uz manas. Nepagāja ilgs brīdis, līdz vēlējos viņu skūpstīt, it kā nejauši liecos viņai tuvāk, man bija bail no nelziena, ko ticami varēju sagaidīt. Bet man par brīnumu viņa pati paliecās tuvāk, mēs skūpstījāmies. Es nosarku, nezināju, kā gan skatīšos viņai acīs. Sākām maigoties. Vilku viņas topiņa lencītes nost no pleciem, pieskāros viņas krūtīm, krūšu galiem. Viņa teica, ka man aukstas rokas, bet tas viņu uzbudinot. Viņa glāstīja manu locekli. Es pieskāros viņas pežiņai, kas bija skūta. Tas mani nežēlīgi uzbudināja. Bāzu viņā savus pirkstus, viņa bija tik mikla. Viņa kustināja gurnus uz priekšu un atpakaļ, it kā kliekdama - ieej manī, iegūsti mani! Es biju virs viņās, bikses jau bija atpogātas.. ar savu galu braukāju pār viņas pežiņu. Mans loceklis bija ļoti piebriedis un resns, viņas vagīna tik maziņa, bet papletusies. Taisījos to jau grūst iekšā. BET te pēkšņi, mamma atnāca mājās un prasīja, ko guļu pie tv, jānomizo kartupeļi. JĀ, tas bija tikai sapnis. Es biju tik sašutis un nikns. Vismaz varēju nosapņot visu līdz galam.

1 komentārs:

  1. kam gan nav gadījušies šādi sapņi. bet piekrītu gan. visvairāk riebjas, ka nepaspēj līdz galam nosapņot.

    AtbildētDzēst