sestdiena, 2012. gada 20. oktobris

Sulojošais peķis

Sekss man samerā bieži, bet reiz gadijās tā ka nebija bijis 3 dienas, bet ikdienā gandrīz neparko nedomāju. Tikai viena doma prātā, pat vārot kafiju paskatoties uz galdu kur atradās udens vārāmais pat galvā iešāvās doma ka varetu viņu tur uzsedināt, paplest kājas plati un iebast savu kranu, tajā miklajā peķī un drāst to kā vēl nekad, klausities viņas vaidos un meģināt to iebast aizvaien dziļāk un dziļāk. Taču tās tikai fantāzijais jo bija sagadijies ka viņai turpmakas 2 dienas vēl jastrādā, protams vareju jau megināt izdarīt to tajos vakaros, tomer nekas nesanaca, visticamak ka viņa bija parāk nogurusi vai vienkarši negribēja. Bet man tikai gribējās un gribējas, nezināju kur likties, pimpis ik pa laikam ciets kā stabs, pulsē visu laiku un gaida kad tiks iebasts miklajā un maigajā pežā, un saks savu darbu. Drausmīgi to visu padarija fakts ka man pa dienu nebija ko darīt. Es cietos un staigāju apkart kā tāds uzvilkts arbulets. gaidiju to brīdi kad varēšu savu mantību atstāt viņā. Tas vakars ir pienācis, kā jau pirmstam, viņa sēž man blakus, skatamies tv un ik pa laikam prātā ienāk ideja par kadu pretīgu gājienu, piemeram noguldīt, paplest kājas un sakt drāst, o tas ir tas ko man vajag. Beigās gan viss sanāca mazliet savadāk, kutināju viņu ar savu daiktu, kutināju līdz, gribējas jau to laist ištā darba, pacelos un pats ielidu viņai starp kājam, piekļāvos tuvāk un sāku drāst, o jā, viss notiek sajuta neaprakstama, hormoni trakoja, daikts ciets kā akmens un tik aiziet, iekša arā iekšā arā, un nāk tikai kulminācijas brīdis, viņa elso izveš skaņas, kas aizvien vairak un vairāk uzbudina. Un tas nāk arā, sajūta neaprakstāma, sirds pukst ka negudra, knapi paelpot vēl var esmu ekstāzē.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru