Spēcīgi un mazliet ar baudu

Viņš satver viņas roku un klusi palūdz atnest siksnu, kuru viņa uzskata par piemērotu. Viņa pārsteigti paskatās un, mirkli vilcinājusies, iziet no istabas. Elīza atver viņa drēbju skapi, nobrauc ar roku gar cietu siksnu ar metāla kņopēm, vēl vienu brūnu, ļoti platu un šauru, bet nejauki asu un satver kādu vidēji platu, melnu bez apdares. Tā viņai šķiet diezgan mīksta un tā lokās. Viņa to beidzot izvelk un aiztaisījusi skapja durvis, pagriežas, lai ietu atpakaļ pie sava drauga. Kad viņa ienāk pa durvīm un ierauga viņu ar izstieptu roku, viņā iemetas spīts. Elīza vilcinās vismaz pusminūti līdz pasniedz viņam melno siksnu. Viņš tai uzmet aci un vēl iedomājas pateikt, ka tā ir laba izvēle. To dzirdot Elīza sajūt dumpinieciskumu sevī un vēlmi izmest ko sarkastisku, taču ne tik sarkastisku, lai tas liktu viņam darboties ap viņas dibenu vēl ilgāk nekā viņš to tagad ir nolēmis. Bet vismaz saki, par ko esmu pelnījusi pērienu? Viņa saņemas un nedaudz aizkaitināti jautā. Vai tu tiešām nezini? Tu atkal mani kaitināji. Šonedēļ vismaz trīs reizes devies man līdzi, kad es tev nepārprotami ieteicu palikt mājās. Kad es par to tagad domāju, es jau zinu, kas man jādara, varbūt atļausi man to izdarīt, lai varu paēst vakariņas? Viņš pienāk viņai pavisam tuvu, tā ka Elīza gandrīz zaudē līdzsvaru. Viņa nevar izdomāt, ko teikt savai aizstāvībai. Viņš tad vienkārši satver viņas elkoni un pavelk viņu uz augšu. Viņa ieskatās viņam acīs un dusmīgi novēršas. Viņš uzceļ Elīzu uz krēsla tā, ka viņa tagad tup uz ceļgaliem ar skatu prom no viņa, bet ar savu mugurpusi tieši laikā pavērstu pret viņu. Vai tiešām tūlīt to darīsi? Viņa vēl kautrīgā balsī pajautā. Varbūt ļausi, lai uztaisu vakariņas? Nē. Viņš izlēmīgi nosaka, ceļot viņas svārkus un slidinot lejā mežģīņu biksītes. Viņš vēl padomā, cik tās nekaunīgi kārdina viņu un nolemj, ka meitene kas valkā tādu veļu ne bez iemesla, var saņemt arī par kādiem desmit sitieniem ilgāku sodu. Pirms pacelt siksnu, viņš pagriež viņas atsegto dibenu pret spoguli ar sānu, tā, lai viņa varētu vērot notiekošo. - Cik reižu esmu pelnījusi?- Piecdesmit. -Piec…? Un viņš jau ir pacēlis siksnu, atvēzējies un sācis pērt viņu pa pēcpusi. Viņa ar slepenu skatu novērtē, cik neskarta un gaiša vēl ir viņas āda. Tik maiga, bet tā tūlīt jau degs. Man tevi jānoper, lai viss būtu sarkans. Tad tam būs labs rezultāts, vismaz līdz nākošajai svētdienai iztiksim bez jauna pēriena. Tavs dupsītis varēs atslābt. Tagad viņa paskatās spogulī uz savu atšauto dibenu, kurš jau ir diezgan sārts no viņas izvelētās siksnas pieskārieniem, paskatās uz savām nedaudz paplestajām kājām, pār kuru augšdaļu un pēdām viņš arī reizēm pārlaiž ar siksnu pāris reižu. Viņa sāk spirināties. Viņu tas izbesī. Viņš apgriež viņu sēdus uz mirkli, mierīgi sāk glaudīt viņas seju, neizprotami ieskatoties viņai acīs, un tad dod viņai pļauku sēriju pa katru vaigu pamīšus, ieturot pauzes, viņš viņu iepļaukā skaļi un stipri līdz viņai ir sārti vaigi un viegli asarainas acis, kuras rotā lielas smagas skropstas. Viņa paliek mierīga. Viņš palīdz viņai ieņemt sākotnējo pozīciju. Un viņa saņem un piespiedu kārtā izbauda dinamisku pēriena turpinājumu. Šķiet ir jau trīsdesmitais siksnas stingrais sitiens, kad viņa sāk vaidēt no sāpēm, dibens smeldz un, kā viņš cerams domā, gandrīz jau sapērts vienādi sarkans. Šai domai gan vēl seko trīs stipri sitieni – pa dibena apakšu, pa muguras lejas daļu un pa abiem vaigiem reizē, bet tad siksna nokrīt un viņai ir ļauts atpūsties, kamēr viņa, nometusies pie viņa ceļos, sniedz viņam pāris minūšu apmierinājuma. Pēc tam viņa tiek pavadīta atpakaļ uz krēsla, kas tiek piebīdīts tuvāk galdam, lai neaizripotu. Viņš papleš viņai kājas un ar plaukstu per viņu pa vagīnu, gaiss ir auksts un tas ir apkaunojoši, bet tas ilgst vismaz divas minūtes, līdz viņš nolemj, ka ir savu panācis. Viņš viņā ieiet un kārtīgi izdrāž uz galda no aizmugures, līdz viņa kliedz un lokās un tad beidzis ļauj viņai tā gulēt pār krēslu kādu brīdi līdz viņš ir apģērbies un atradis to pašu lokano siksnu. Tad viņš saņem viņas matus zirgastē, pavelk viņas galvu aiz tās un tur, kamēr uzdod viņai vēl 10 reižu no visas sirds ar salocītu siksnu, par to, ka viņai tikko bija sekss pār galda malu, kur viņa ļāvās uzbudinājumam pēc soda. Viņa vairs nejūt, cik stipri ar šo siksnu viņa tiek pērta, bet tas ir kā ēst aso meksikāņu mērci sajūtot tādu kā šokolādi. Pēkšņi pēriens ir galā. Viņai ir jāpieceļas, lai nostātos pie sienas ar tikpat pliku dibenu, kamēr viņš viņu apskata un atzīst, ka ir patiešām kārtīgi nopēris. Nevelc šodien neko vairs mugurā un ej taisi vakariņas. Vispirms noskūpsti mani. Un saki, vai tev sāp dibens? -Jā, ļoti. -Labi.

Viņš paņem krēma bundžu, novelk viņu sev pāri ceļiem un uzklāj viņas dibenam auksto veldzējošo krēmu. Tad viņa pieceļas un savā kreklā un stringos redzami nopērta iet lejā taisīt vakariņas.